Analītika

Delegēšana kā kontroles zaudēšana: kāpēc šis mīts izmaksāja Rūdolfam divus gadus

Delegēšana kā kontroles zaudēšana: kāpēc šis mīts izmaksāja Rūdolfam divus gadus

Rūdolfs Krūmiņš vadīja santehnikas pakalpojumu uzņēmumu Rīgā. Viņš atbildēja uz katru klientu zvanu, pats vadīja katru projektu, pats rēķināja. Kāpēc? Jo viņš zināja, ka to izdarīs pareizi. Problēma bija tā, ka bizness neauga, jo Rūdolfam bija tikai 24 stundas dienā.

Mīts: jo mazāk cilvēku piedalās, jo mazāk kļūdu

Rūdolfs beidzot pieņēma darbā koordinatoru, kad saprata, ka atteicas no pasūtījumiem vienkārši tāpēc, ka nav laika tiem atbildēt. Pirmie divi mēneši bija nervozu — koordinatore pieļāva kļūdas, kuras Rūdolfs nekad nebūtu pieļāvis. Bet trešajā mēnesī ienākumi pieauga par ceturto daļu, jo tagad bizness pieņēma vairāk darbu.

Kas patiesībā notiek, kad īpašnieks visu dara pats

Bizness pielāgojas īpašnieka kapacitātei, nevis tirgus pieprasījumam. Rūdolfs aprēķināja, ka divu gadu laikā viņš bija atteicies no aptuveni 40 projektiem, jo vienkārši nebija pieejams. Tas bija dārgāk nekā jebkura koordinatora alga.

Delegēšana nav cerība, ka kāds cits darīs tikpat labi. Tā ir apzināta izvēle, kuri uzdevumi prasa tieši jūsu pieredzi un kuri tikai aizņem laiku, ko varētu izmantot citādi.