Dagnija Āboliņa vadīja fotogrāfijas studiju Valmierā. Viņas pieeja mērogošanai bija vienkārša — reklamēsimies vairāk, iegūsim vairāk klientu. Pusgada laikā pasūtījumu skaits pieauga, bet ienākumi — ne. Kaut kas nesalika kopā.
Mīts: mērogošana sākas ar klientu skaitu
Izrādījās, ka Dagnijas cenošana bija nepareiza jau sākumā. Viņa aprēķināja pakalpojuma cenu, balstoties uz laiku, ko pavadīja fotografēšanā, bet ne uz laiku, kas aizgāja apstrādei, saziņai un administratīvajam darbam. Katrs jauns klients faktiski padarīja situāciju sliktāku, jo katrs atnesa mazāku faktisko peļņu.
Kā Dagnija to atklāja
Grāmatvedis lūdza viņai uzskaitīt visas stundas, ko viņa veltīja katram projektam — ne tikai fotografēšanas laiku. Rezultāts bija neērti konkrēts: vidēji 11 stundas darbam, ko viņa rēķināja kā 4. Pēc cenu pārskatīšanas Dagnija pieņēma mazāk klientu, bet nopelnīja vairāk.
Pirms domāt par mērogošanu, ir vērts saprast, vai esošais modelis vispār ir ienesīgs. Vairāk no zaudējoša darījuma ir vienkārši vairāk zaudējumu ar lielāku apgrozījumu.